Satura rādītājs
Betēla garīgā nozīme attiecas uz vietu, kur notiek garīga atmoda un saikne ar Dievu. Betēla ir vārds ebreju valodā, kas nozīmē "Dieva nams", un tam ir liela garīga nozīme jūdaismā, kristietībā un islāmā.
Betelas garīgā nozīme ir saistīta ar svētu telpu, kur cilvēki var satikt Dievu un saņemt vadību un norādījumus savai dzīvei.
Bētela ir ievērojama Bībelē pieminēta vieta, kas Vecajā Derībā sākotnēji tika saukta par Lūzu.
Tā bija nozīmīga vieta, kur notika daudzi Bībeles stāsti, tostarp Jēkaba sapnis par kāpnēm uz debesīm, kur viņš redzēja eņģeļus, kas nolaidās un uzkāpa.
Arī mūsdienās Betela joprojām ir spēcīgs garīgās atjaunotnes un pārvērtību simbols dažādu ticību cilvēkiem.
Bētela ir svēta vieta, kur cilvēki var garīgi sazināties ar Dievu Tā simbolizē garīgo atmodu, vadību un virzību Tā ir nozīmīga jūdaismā, kristietībā un islāmā Bētela nozīmē garīgo atjaunošanos un transformāciju.Bethel garīgā nozīme atspoguļo saikni, kas indivīdiem var rasties ar Dievu. Bieži vien cilvēki savā dzīvē izjūt bezvirziena un tukšuma sajūtu, ko var piepildīt ar garīgu atmodu un transformāciju.
Bethel simbolizē šo garīgo saikni un atgādina, ka ticība var sniegt cilvēkiem mērķi, virzienu un cerību.
Kāda ir Betela garīgā nozīme
| Termiņš | Definīcija |
|---|---|
| Bethel | Ebreju vārds, kas nozīmē "Dieva nams", bieži lietots, lai apzīmētu svētu vietu vai svētnīcu Bībelē. |
| Garīgā nozīme | Jēdziena dziļākā, nefiziskā nozīme, kas bieži atspoguļo saikni ar dievišķo vai augstāko spēku. |
| Jēkaba sapnis | Bībeles notikums, kad Jēkabam, Ābrahāma mazdēlam, ir sapnis par kāpnēm, kas savieno debesis un zemi vietā, kuru viņš vēlāk nosauca par Bēteli (1. Mozus 28:10-19). |
| Dieva nams | Simboliska garīgās saiknes starp Dievu un Viņa tautu reprezentācija, ko bieži vien attēlo kāda fiziska vieta, piemēram, templis vai baznīca. |
| Dieva klātbūtne | Pārliecība, ka Dievs ir klātesošs un aktīvs indivīdu un kopienu dzīvē, ko bieži vien piedzīvo caur lūgšanu, pielūgsmi un bijības vai brīnuma sajūtu. |
| Svētā zeme | Vieta, kas tiek uzskatīta par svētu vai garīgi nozīmīgu, jo tā ir saistīta ar Dievu vai dievišķu notikumu. Bētela bieži tiek uzskatīta par svētu vietu, jo Jēkabam bija sapnis un tikšanās ar Dievu. |
| Garīgā izaugsme | Process, kas padziļina cilvēka attiecības ar Dievu un garīgo patiesību izpratni, bieži vien ietverot personīgo pārveidi un tādu tikumu kā mīlestība, pazemība un ticība izkopšanu. |
| Dievišķā tikšanās | Personiska Dieva vai dievišķā pieredze, kas bieži noved pie garīgas izaugsmes, ticības pieauguma vai dievišķā aicinājuma apzināšanās. Jēkaba sapnis Bētelē ir dievišķas tikšanās piemērs. |
| Līgums | Svinīga vienošanās starp Dievu un Viņa tautu, kas bieži vien ietver solījumus un saistības no abām pusēm. Notikumi Bētelā tiek uzskatīti par daļu no lielākas derības starp Dievu un Ābrahāma pēcnācējiem. |
| Garīgais mantojums | Garīgās pieredzes, mācību un vērtību ilgstoša ietekme uz indivīdiem un kopienām, kas bieži vien tiek nodota no paaudzes paaudzē. Beteles garīgā nozīme ir daļa no Bībeles patriarhu un Izraēla tautas plašākā garīgā mantojuma. |
Piritual Bethel nozīme
Ko nozīmē vārds Bētela?
Vārds Bētela ir atvasināts no ebreju valodas vārda בֵּית אֵל (beit el), kas nozīmē "Dieva nams". Bībelē Bētela bija pilsēta Jūdas karalistes dienvidos. Tā atradās Morijas kalna pakājē, Jordānas upes rietumu krastā.
Pirmo reizi šī pilsēta tika pieminēta 1. Mozus 12:8, kad Ābrahāms tur apmetās pēc izceļošanas no Ēģiptes. Betēla sākotnēji bija kanaāniešu pilsēta, bet vēlāk kļuva par svarīgu izraēliešu dievkalpojumu centru. Izraēlieši tur uzcēla svētnīcu Dieva godināšanai, un tā kļuva pazīstama kā "Dieva nams".
Pilsēta turpināja ieņemt nozīmīgu vietu izraēliešu vēsturē arī pēc tam, kad valsts sadalījās divās karalistēs. Bībeles laikos Betela bija saistīta ar dievkalpojumiem un reliģiskiem svētceļojumiem. Mūsdienās kristieši un jūdi to joprojām uzskata par svētu vietu.
Kāpēc Jēkabs nosauca šo vietu par Bēteli?
Vārds Bētela ebreju valodā nozīmē "Dieva nams". Iespējams, ka Jēkabs nosauca šo vietu par Bēteli tāpēc, ka viņam tur bija tikšanās ar Dievu. 1. Mozus 28:11-19 mēs lasām, ka Jēkabam sapņoja kāpnes uz debesīm un viņš redzēja eņģeļus, kas pa tām kāpa un gāja uz augšu.
Kad viņš pamodās, viņš nobijās un sacīja: "Tas Kungs noteikti ir šajā vietā, bet es to nezināju." Viņš arī baidījās palikt šajā vietā viens pats, tāpēc viņš uzcēla akmeni kā stabu un uzlēja uz tā eļļu, lai to iesvētītu Dievam. Tad viņš deva zvērestu, sacīdams: "Ja Dievs būs ar mani un pasargās mani šajā ceļā, pa kuru es eju, un dos man maizi ēst un apģērbu valkāt, lai es atkal atgrieztos pie savastēva namu mierā, ...tad Tas Kungs būs mans Dievs." (1. Mozus 28:20-22).
No šī stāsta mēs redzam, ka Jēkabs nosauca šo vietu par Bēteli, jo viņš tur piedzīvoja Dieva klātbūtni. Bētele bija arī vieta, kur Ābrahāms uzcēla altāri pēc Chedorlaomera armijas sakāves (1. Mozus 14:18). Tātad iespējams, ka Jēkabs nosauca šo vietu par Bēteli, jo tā bija saistīta ar viņa senčiem Ābrahāmu.
Kas Bībelē nosaukts par Bēteli?
Vārds Bētela ir atvasināts no ebreju valodas vārda "Dieva nams". Šis vārds Bībelē minēts saistībā ar vairākām dažādām vietām, tostarp pilsētu Kanaānā un Jēkaba uzcelto altāri. Pirmo reizi Bībelē Bētela pieminēta 1. Mozus 12:8, kad Ābrahāms pārceļ savu ģimeni uz šo vietu un uzceļ tur altāri.
Vēlāk tā vairākkārt minēta saistībā ar Jēkabu, kurš arī uzceļ altāri Bētelē (1. Mozus 28:19; 35:1-15). Saskaņā ar jūdu tradīciju tieši pie šīs otrās Bētelas Jēkabam bija slavenais sapnis par kāpnēm, kas sniedzas līdz debesīm (1. Mozus 28:10-22). Tiesnešu grāmatā mēs lasām par to, kā izraēlieši pielūdza gan Bētelu, gan citu netālu esošo svētvietu Dana (Tiesnešu gr.18:30).
Vēlāk, ķēniņu laikā, Bētela kļuva saistīta ar elku pielūgšanu un pat ieguva nosaukumu "Betavena", kas nozīmē "tukšuma nams" vai "elku nams" (Hozejas 4:15; 10:5). Neraugoties uz tās pārbaudīto vēsturi, Bētela joprojām ir nozīmīga vieta gan kristiešiem, gan jūdiem. Kristiešiem tā ir nozīmīga kā Jēkaba sapņa vieta un kā vieta, kur Jēzus bieži sludināja (Lūkas4:31-37).
Un ebrejiem tā ir viena no četrām svētajām pilsētām - līdzās Jeruzalemei, Hebronai un Tiberiasai -, kur viņiem ir atļauts lūgties.
Noskatīties video: Kāda ir Bethel garīgā nozīme?
Kāda ir Beteles garīgā nozīme?
Bethel nozīme ebreju valodā
Vārds "Bētela" ebreju valodā nozīmē "Dieva nams".Tas ir vārds, kas tiek lietots gan fiziskai vietai - senā izraēliešu tempļa vietai Jeruzalemē -, gan garīgajam Dieva klātbūtnes jēdzienam. Bībelē Bētela pirmo reizi tiek pieminēta kā vieta, kur Jēkabs gulēja un sapņoja par kāpnēm uz debesīm (1. Mozus 28:10-19).
Pēc atgriešanās no ceļojumiem Jēkabs uzcēla altāri Bētelā un pārdēvēja šo vietu par godu savai pieredzei (1. Mozus 35:1-15). Gadsimtiem ilgi Bētela bija svarīgs izraēliešu reliģiskais centrs. Beigās to nopostīja babilonieši, bet pēc atgriešanās no trimdas to atjaunoja (2. Ķēniņu 23:1-25).
Mūsdienās Bētela joprojām ir nozīmīga vieta jūdu un kristiešu svētceļniekiem. Daudzi cilvēki apmeklē Bēteli, lai lūgtos un pielūgtu to vietu, kur Jēkabam bija redzējums, bet citi nāk, lai uzzinātu vairāk par šīs svētās vietas vēsturi un nozīmi.
Kas Bībelē notika Bētelē
Stāsts par Bēteli sākas 1. Mozus grāmatas 28. nodaļā, kad Jēkabs bēg no sava brāļa Ēzava. Viņš ierodas vietā, ko sauc par Lūzu (vēlāk saukta par Bēteli), kur sapņo par kāpnēm uz debesīm, pa kurām augšup un lejup iet eņģeļi. Nākamajā rītā viņš ar eļļu svaida akmeni un uzceļ to kā stabu, apsolot Dievam, ka, ja Viņš viņu aizsargās un svētīs, tad Jēkabs pielūgs tikai Viņu.
Dievs maina Jēkaba vārdu uz Israēlu, un šī vieta kļūst pazīstama kā Bētela (1.Moz.gr.28:19-22). Ātri pāriet uz laiku, kad notiek iziešana no Ēģiptes. Kad Mozus vada tautu uz Apsolīto zemi, viņi nometojas Sinaja kalnā, kur Dievs dod viņiem Savu likumu.
Bet, kad viņi dodas tālāk uz Kanaānu, tauta kļūst nepacietīga un uzbūvē sev zelta teļa elku, ko pielūgt Dieva vietā (2. Mozus 32). Atbildot uz to, Dievs saka Mozum, ka Viņš tomēr neies ar viņiem zemē; tā vietā viņus vadīs Viņa eņģelis (2. Mozus 33:2-3). Kad viņi sasniedz kanaāniešu teritoriju pie Beteles, daļa tautas vēlas atgriezties Ēģiptē, jo baidās nokas varētu notikt.
Taču Jozua un Kalebs mudina visus uzticēties Dievam un palikt uz vietas, tāpēc viņi nometņojas turpat netālu no Beteles (4. Mozus 13-14). Nometņojot šeit, Jozua uzzina par diviem vīriem - vienu vārdā Ahans un otru vārdā Eljašibs -, kas Jerihonā nozaguši lietas, kuras saskaņā ar Dieva norādījumiem vajadzēja iznīcināt (Jozuas 7:1-5). Ahans, sastopoties ar viņu, atzīst savu grēku, un viņu nomētā akmeņiem.kopā ar savu ģimeni par nepaklausību (Jozuas 7:24-26).
Skatīt arī: Amerikas pamatiedzīvotāju Baltā balodīša garīgā nozīmeŠis akts beidzot atnes Izraēlam uzvaru pār Jerihu. Bētela kļūst par svarīgu reliģisku centru Izraēla uzturēšanās laikā Kanaānā. Šeit Debora spriež lietas zem palmas (Ties.4:5), Samuēls uzaug, kalpodams templī (1.Sam.1-3), Jeroboāms uzceļ zelta teļus dievkalpošanai (1.Ķēn.12:28-29), Amoss sludina pret elkdievību (Amoss 3:13-15; 5:4-7; 7:10-17), Jona mēģinaneveiksmīgi izvairījās no grēku nožēlas sludināšanas (Jonas 1:1-3; 3:2-5).
Jēkaba Beteles pieredze
1. Mozus grāmatā mēs lasām par to, kā Jēkabs atstāja savas mājas un devās uz Bēteli. Tur viņam bija sapnis, kurā Dievs runāja ar viņu un apsolīja, ka vienmēr būs ar viņu. Kad viņš pamodās, viņš bija prieka un pateicības pilns.
Viņš uzcēla akmens stabu kā piemiņas zīmi šai pieredzei un apsolīja vienmēr kalpot Dievam. Dzīves laikā mēs piedzīvosim pieredzi, kas mainīs mūs uz visiem laikiem. Tāpat kā Jēkabam, šī pieredze var notikt jebkur - mājās, darbā vai pat atvaļinājumā.
Un tāpat kā Jēkaba pieredze Bētelā uz visiem laikiem izmainīja viņa dzīvi, tāpat arī mūsu pašu pieredze var izmainīt mūsu dzīvi. Ja jums nekad nav bijusi Bētelas tipa pieredze, padomājiet, ko vajadzētu darīt, lai to gūtu. Pirmkārt, jums jābūt atvērtam domai, ka Dievs varētu uzrunāt jūs pavisam reālā veidā.
Jums arī jābūt gatavam iziet no savas komforta zonas - galu galā, iespējams, ka Bētela sākumā nebija tā vieta, kur Jēkabs jutās ērti! Visbeidzot, jums jābūt gatavam veikt izmaiņas savā dzīvē, pamatojoties uz to, ko Dievs jums saka. Ja esat atvērts iespējai piedzīvot tādu dzīvi izmainošu pieredzi kā Jēkabs Bētelā, tad turiet acis un ausis atvērtas, meklējot iespējas. Viņi.var atnākt, kad tos vismazāk gaidi!
Komentārs par Beteli
Betela ir neliela pilsētiņa Konektikutas štatā, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 18 000 iedzīvotāju. Pilsētā atrodas divas koledžas - Betela Universitāte un Rietumu Konektikutas štata universitāte. 1810. gadā šeit dzimušā P. T. Barnuma dēļ Betela ir arī mūsdienu cirka dzimtene.
Šobrīd Beteles pilsētā nav daudz kas notiek, taču tā joprojām ir jauka vieta dzīvošanai. Skolas ir labas, un šeit ir daudz vēstures. Ja meklējat klusu vietu, kur veidot ģimeni, Betele varētu būt ideāla vieta jums.
Ko šodien sauc par Bētelu
Betela ir neliela pilsēta Konektikutas štatā, kas atrodas štata rietumu daļā, netālu no robežas ar Ņujorku. 1662. gadā pilsētu dibināja puritāņi, kas vēlējās izvairīties no reliģiskās vajāšanas Anglijā.
Mūsdienās Betela ir plaukstoša kopiena, kurā dzīvo nedaudz vairāk nekā 18 000 iedzīvotāju. Pilsētā darbojas vairāki uzņēmumi un rūpniecības nozares, kā arī vairākas skolas un organizācijas.
Beteles iedzīvotāji ir pazīstami ar savu draudzīgo dabu un mazpilsētas šarmu. Lai gan Betele kopš tās dibināšanas pirms gandrīz četriem gadsimtiem ir diezgan daudz mainījusies, tā joprojām ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot un audzināt ģimeni. Ja kādreiz būsi Konektikutā, noteikti iegriezies un apskati šo vēsturisko mazpilsētu!
Bethel nozīme angļu valodā
Nosaukums Bētela ir atvasināts no ebreju valodas vārda בֵּית אֵל (beyt ʾēl), kas nozīmē "Dieva nams"[1]. Bībeles ebreju valodā Jeruzālemes pilsēta tiek saukta arī par Bet El. Tanahā tā bija liela kanaāniešu pilsēta un viena no galvenajām Izraēla valstības pilsētām.
Pirmo reizi tas parādās 1. Mozus grāmatā kā viena no vietām, kur Jēkabs nakšņoja ceļojuma laikā uz Paddan-Aramu.[2][3] Vēlāk tur atradās Jēkaba aka, un tā kalpoja kā viņa pēcnācēju pulcēšanās vieta.[4][5] Bībeles stāstījumā minēts, ka, kad Rahēla nomira dzemdībās,[6] viņu apglabāja uz ceļa uz Efrat (ebreju: אֶפְרָת), kas tolaik bija pazīstams kāBetlēmē;[7][8] viņas kaps atrodas zem akmens struktūras, kas kopš viduslaikiem tiek identificēta ar Rāhelas kapu ārpus Betlēmes.
Skatīt arī: Zilais pūķis Universālais garīgais[9][10] Bētela 1. Mozus grāmatā tiek pieminēta vairākas reizes. Pirmo reizi to nosauc Labans, kurš apstrīd Jēkaba tiesības precēt viņa meitu Leju: [11][12] "Tagad, ja tu labprātīgi un patiesi rīkosies ar manu kungu, saki man, un, ja nē, tad saki man, lai es grieztos pa labi vai pa kreisi".
Vēlāk Jēkabs pirms došanās prom no Paddan-Aramas dod zvērestu:[13] "Ja Dievs būs ar mani un sargās mani šajā ceļā, pa kuru es eju, un dos man maizi ēst un drēbes valkāt."[14][15] Pēc tam viņš Betelā uzceļ akmens stabu,[16][17][18] sakot: "Šis akmens, ko es esmu uzcēlis par stabu, būs Dieva nams."[19] Pēc atgriešanās mājās no gūsta Ēģiptē[20][21] Jozua uzceļ altāri pieBētele:[19]"Un Jozua sacīja visai tautai:... Lūk, šis akmens būs mūsu Dieva liecinieks".
Dievs no Beteles
Kad Ābrahāms bija vecs un krietni paaudzies, viņš devās svētceļojumā uz Kanaānas zemi un apmetās pie ozolu birzs Sihēmā. Kamēr viņš šeit dzīvoja, viņa brāļadēls Lots kļuva ļoti bagāts, pārdodot lopus. Ābrahāma un Lota ganāmpulki bieži strīdējās, tāpēc Ābrahāms ierosināja, lai Lots izvēlas jebkuru zemes gabalu, ko viņš vēlas, bet Ābrahāms ņem pārējo.
Lots izvēlējās Jordānas ieleju, jo tā bija labi apūdeņota visur līdz pat Zoārai, bet Ābrams palika Kanaānā. Kādu dienu Ābrams redzēja vīziju, kas viņam pavēlēja pamest savu zemi un doties uz jaunu zemi, kuru Dievs viņam parādīs. Tā Ābrams devās ceļā kopā ar sievu Saraju, savu brāļadēlu Lotu un visu viņu mantu.
Viņi apstājās Bētelā, kur uzcēla altāri, lai pielūgtu Dievu. Pēc tam Abrams devās tālāk uz dienvidiem, lai dzīvotu netālu no Hebronas. Bētelas Dievs ir pazīstams kā El-Betels, kas nozīmē "Dieva nama Dievs".
Viņš ir pazīstams arī kā "Derības Dievs", jo tieši šeit, Bētelā, Dievs noslēdza derību ar Ābramu (vēlāk pārdēvētu par Ābrahāmu). Šajā derībā Dievs apsolīja padarīt Ābrahāma pēcnācējus par lielu tautu un dot viņiem Kanaānas zemi. El-Betel ir pazīstams arī kā viens no Jehovas jeb Jahves vārdiem.
Tas ir tāpēc, ka tad, kad Jēkabs (cits Izraēla vārds) bēga no Ēzava, viņš gulēja uz akmens spilvena Bētelā un sapņoja par eņģeļiem, kas kāpj augšup un lejup pa kāpnēm starp debesīm un zemi. Šajā sapnī Jehova uzrunāja Jēkabu, sacīdams: "Es esmu Jehova, tava tēva Ābrahāma un Īzāka Dievs; Es došu tev un taviem pēcnācējiem zemi, uz kuras tu guļ." (1. Mozus 28:13).
Jēkabs pie Beteles Raksti
1. Mozus grāmatā mēs lasām par vīru vārdā Jēkabs, kurš dzīvoja Kanaānas zemē. Kādu nakti Jēkabs gulēja sapnī, kurā viņš redzēja kāpnes, kas stiepās no zemes līdz debesīm. Šajā sapnī Dievs runāja ar Jēkabu un teica viņam, ka Viņš vienmēr būs ar viņu.
Kad Jēkabs pamodās, viņš saprata, ka Tas Kungs bija patiesībā ar viņu un svētīja viņu. Stāsts par Jēkabu Bētelē ir nozīmīgs, jo tas mums parāda, ka Dievs vienmēr ir ar mums, pat tad, kad mēs to neapzināmies. Tas mums arī māca, ka tad, kad mēs meklējam Dieva vadību, Viņš mūs bagātīgi svētīs. Šis stāsts ir atgādinājums, lai mēs nekad nepadotos savā ticības ceļā, pat tad, kad ir grūti.
Secinājums
Raksts sākas ar diskusiju par ebreju vārda "Bētela" nozīmi, ko var tulkot kā "Dieva nams". Turpinājumā tiek minēts, ka Bētela sākotnēji bija vieta, kur pagāni pielūdza savus dievus un dievietes, bet ar laiku tā tika saistīta ar vienīgo patieso Dievu. Autors ierosina, ka Bētela garīgā nozīme ir vieta, kur mēs varam doties meklēt Dieva klātbūtni un Viņa klātbūtni.saņemt Viņa vadību.
